Darba tiesisko attiecību izbeigšanās un bezdarbnieka statusa un pabalsta iegūšana

2009.10.18, autors Administrācija

Atlaižot darbiniekus, darba devējiem ir jābūt ļoti uzmanīgiem, lai darbinieku atlaišanas procedūrā tiktu ievēroti visi Darba likumā noteiktie termiņi, izmaksātas darbiniekam pienākošās naudas summas utt.
1. Darba tiesisko attiecību izbeigšanās, kad darba devējam nav iespējams darbiniekam piedāvāt citu amatu.

Darba likums nosaka, ka darba tiesiskās attiecības var izbeigt saskaņā ar:

	Uzteikuma termiņš
Darbinieka uzteikumu (DL 100.p.)	1 (vienu) mēnesi iepriekš, ja darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikts īsāks termiņš.
Rakstveida vienošanos starp darbinieku un darba devēju par darba tiesisko attiecību izbeigšanu (DL 114.p.)
Darba devēja uzteikumu (iepriekš noskaidrojot, vai darbinieks nav arodbiedrības biedrs), ja:
Darbinieks bez attaisnojoša iemesla būtiski pārkāpis darba līgumu vai noteikto darba kārtību (DL 101.p.1.d.1.pkt.) (Darba devēja uzteikums, ja darbinieks bez attaisnojoša iemesla pārkāpis darba līgumu)	10 (desmit) dienu laikā, bet ne vēlāk kā 1 (viena) mēneša laikā no pārkāpuma atklāšanas dienas, bet ne vēlāk kā 12 (divpadsmit) mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas. Uzteikums attiecas arī uz invalīdu, grūtnieci, sievieti pēcdzemdību periodā līdz 1 gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, - visā barošanas laikā.
Darbinieks, veicot darbu, rīkojies prettiesiski un tādēļ zaudējis darba devēja uzticību (DL 101.p.1.d.2.pkt.) (Darba devēja uzteikums, ja darbinieks ir zaudējis darba devēja uzticību)	Nekavējoties, bet ne vēlāk kā 1 (viena) mēneša laikā no pārkāpuma atklāšanas dienas, bet ne vēlāk kā 12 (divpadsmit) mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas. Uzteikums attiecas arī uz invalīdu, grūtnieci, sievieti pēcdzemdību periodā līdz 1 gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, - visā barošanas laikā.
Darbinieks, veicot darbu, rīkojies pretēji labiem tikumiem, un šāda rīcība nav savienojama ar darba tiesisko attiecību turpināšanu (DL 101.p.1.d.3.pkt.)	10 (desmit) dienu laikā, bet ne vēlāk kā 1 (viena) mēneša laikā no pārkāpuma atklāšanas dienas, bet ne vēlāk kā 12 (divpadsmit) mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas. Uzteikums attiecas arī uz invalīdu, grūtnieci, sievieti pēcdzemdību periodā līdz 1 gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, - visā barošanas laikā.
Darbinieks, veicot darbu, ir alkohola, narkotiku vai toksiska reibuma stāvoklī (DL 101.p.1.d.4.pkt.)	Nekavējoties, bet ne vēlāk kā 1 (viena) mēneša laikā no pārkāpuma atklāšanas dienas, bet ne vēlāk kā 12 (divpadsmit) mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas. Uzteikums attiecas arī uz invalīdu, grūtnieci, sievieti pēcdzemdību periodā līdz 1 gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, - visā barošanas laikā. Nav nepieciešama arodbiedrības iepriekšējā piekrišana.
Darbinieks rupji pārkāpis darba aizsardzības noteikumus un apdraudējis citu personu drošību un veselību (DL 101.p.1.d.5.pkt.) (Darba devēja uzteikums, ja darbinieks rupji pārkāpis darba aizsardzības noteikumus)	10 (desmit) dienu laikā, bet ne vēlāk kā 1 (viena) mēneša laikā no pārkāpuma atklāšanas dienas, bet ne vēlāk kā 12 (divpadsmit) mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas. Uzteikums attiecas arī uz invalīdu, grūtnieci, sievieti pēcdzemdību periodā līdz 1 gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, - visā barošanas laikā.
Darbiniekam nav pietiekamu profesionālo spēju nolīgtā darba veikšanai (DL 101.p.1.d.6.pkt.)	1 (viena) mēneša laikā, ja darba devējam nav iespējams darbinieku ar viņa piekrišanu nodarbināt citā darbā tai pašā vai citā uzņēmumā.
Darbinieks nespēj veikt nolīgto darbu veselības stāvokļa dēļ, un to apliecina ārsta atzinums (DL 101.p.1.d.7.pkt.)	10 (desmit) dienu laikā, ja darba devējam nav iespējams darbinieku ar viņa piekrišanu nodarbināt citā darbā tai pašā vai citā uzņēmumā. Uzteikums attiecas arī uz invalīdu.
Ir atjaunots darbā darbinieks, kurš agrāk veica attiecīgo darbu (DL 101.p.1.d.8.pkt.)	1 (viena) mēneša laikā, ja darba devējam nav iespējams darbinieku ar viņa piekrišanu nodarbināt citā darbā tai pašā vai citā uzņēmumā. Nav nepieciešama arodbiedrības iepriekšējā piekrišana.
Tiek samazināts darbinieku skaits (DL 101.p.1.d.9.pkt.) (Darba devēja uzteikums, ja tiek samazināts darbinieku skaits)	1 (viena) mēneša laikā, ja darba devējam nav iespējams darbinieku ar viņa piekrišanu nodarbināt citā darbā tai pašā vai citā uzņēmumā.
Tiek likvidēts darba devējs (DL 101.p.1.d.10.pkt.) (Darba devēja uzteikums, ja tiek likvidēts darba devējs)	1 (viena) mēneša laikā, ja darba devējam nav iespējams darbinieku ar viņa piekrišanu nodarbināt citā darbā tai pašā vai citā uzņēmumā. Uzteikums attiecas arī uz invalīdu, grūtnieci, sievieti pēcdzemdību periodā līdz 1 gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, - visā barošanas laikā. Nav nepieciešama arodbiedrības iepriekšējā piekrišana.
Ja darbinieka pārejošas darbnespējas dēļ neveic darbu vairāk nekā 6 mēnešus UN ja darbnespēja: 1) ir nepārtraukta vai ilgst vienu gadu triju gadu periodā; 2)atkārtojas ar pārtraukumiem, šajā laikā neieskaitot grūtniecības un dzemdības atvaļinājumu, kā arī to darbnespējas laiku, ja darbnespējas iemesls ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība. (DL 101.p.1.d.11.pkt.)	10 (desmit) dienu laikā, ja ir iestājies kāds no Darba likuma 101.p.1.d.11.punkta nosacījumiem. NB! Tātad šis ir vienīgais likuma pants, pamatojoties uz kuru var neievērot nosacījumu, kas nosaka, ka darba devējam nav tiesību uzteikt darba līgumu darbnespējas laikā. Taču - ja darbnespējas iemesls ir nelaimes gadījums vai arodslimība, tad līdz darbinieka darbspēju atgūšanai vai invaliditātes noteikšanai ir aizliegts uzteikt darba līgumu.

Darba devējs var uzteikt darbiniekam darba līgumu arī pārbaudes laikā, 3 dienas iepriekš rakstveidā brīdinot darbinieku. Šajā gadījumā darba devējam nav pienākuma norādīt uzteikuma iemeslu.
(Darba devēja uzteikums pārbaudes laikā)
NB! Lai uzteiktu darba līgumu pārbaudes laikā, darba līgumā ir jābūt norādītam, ka darbiniekam ir noteikta pārbaude. Pretējā gadījumā tiks uzskatīts, ka darba līgums noslēgts bez pārbaudes.

2. Darba devēja pienākumi, ja notiek darbinieku skaita samazināšana (arī kolektīvā atlaišana).

- Ne vēlāk kā 1 (vienu) mēnesi iepriekš paziņo Nodarbinātības valsts aģentūrai (NVA) par atlaižamo darbinieku skaitu un profesiju.
- Ja darba devējs paredzējis veikt kolektīvo atlaišanu, tad – laikus uzsāk konsultēšanos ar arodbiedrību vai pilnvarotajiem darbinieku pārstāvjiem (ja tāda vai tādi ir), lai vienotos par kolektīvajai atlaišanai pakļauto darbinieku skaitu, kolektīvās atlaišanas norisi un atlaižamo darbinieku sociālajām garantijām.
- Darba devējs, kas paredzējis veikt kolektīvo atlaišanu, ne vēlāk kā 45 dienas iepriekš rakstveidā par to paziņo NVA un pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā uzņēmums atrodas, paziņojuma norakstu nosūtot arodbiedrībai vai pilnvarotajiem darbinieku pārstāvjiem.
- Kolektīvo atlaišanu var uzsākt ne agrāk kā 45 dienas pēc paziņojuma iesniegšanas NVA.

3. Atlaišanas pabalsts.

Darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu šādā apmērā, ja darbinieks pie attiecīgā darba devēja bijis nodarbināts:
- Mazāk nekā 5 gadus – tad 1 (viena) mēneša vidējās izpeļņas apmērā;
- 5-10 gadus – tad 2 (divu) mēnešu vidējo izpeļņu apmērā;
- 10-20 gadus – tad 3 (trīs) mēnešu vidējo izpeļņu apmērā;
- Vairāk nekā 20 gadus – tad 4 (četru) mēnešu vidējo izpeļņu apmērā.

Iepriekš minēto pabalstu apmēri var būt arī lielāki, ja darba koplīgumā vai darba līgumā puses ir vienojušās par lielāku atlaišanas pabalstu.
Darba devējam ir pienākums izmaksāt atlaišanas pabalstu, ja darba līgums tiek uzteikts šādos gadījumos:
- Ja darba līgums tiek uzteikts saskaņā ar Darba likuma 100.panta 5.daļu;
- Darbiniekam nav pietiekamu profesionālo spēju nolīgtā darba veikšanai;
- Darbinieks nespēj veikt nolīgto darbu veselības stāvokļa dēļ, un to apliecina ārsta atzinums;
- Ir atjaunots darbā darbinieks, kurš agrāk veica attiecīgo darbu;
- Tiek samazināts darbinieku skaits;
- Tiek likvidēts darba devējs;
- Ja darbinieka pārejošas darbnespējas dēļ darbinieks neveic darbu saskaņā ar Darba likuma 101.p. 1.d. 11.pkt.

4. Darba devēja vispārējie pienākumi, atlaižot darbinieku no darba.

- Visas naudas summas, kas pienākas darbiniekam no darba devēja, izmaksājamas atlaišanas dienā.
- Pēc darbinieka rakstveida pieprasījuma 3 darba dienu laikā izsniegt rakstveida izziņu par darba devēja un darbinieka darba tiesisko attiecību ilgumu, darbinieka veikto darbu un mēneša vidējo izpeļņu, ieturētajiem nodokļiem, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanu un darba tiesisko attiecību izbeigšanas pamatu. Izziņā norāda pieprasītās ziņas, kuras darba devējs var pamatot ar lietvedībā vai arhīvā esošiem dokumentiem.

5. Tiesības uz bezdarbnieka statusu ir šādām personām, kuras:

- apdrošināšanas stāžs ir ne mazāks par 1 (vienu) gadu, ja par viņu Latvijas Republikā ir veiktas vai bija jāveic obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas bezdarba gadījumam ne mazāk kā 9 mēnešus pēdējo 12 mēnešu periodā pirms bezdarbnieku statusa iegūšanas dienas;
- nestrādā jeb nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu „Par valsts sociālo apdrošināšanu”;
- meklē darbu;
- ir darbspējīga un gatava nekavējoties stāties darba attiecībās. Šis nosacījums attiecas arī personām, kurām ir noteikta invaliditāte, bet Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisija nav noteikusi 100% darbspēju zudumu;
- ir vismaz 15 gadi;
- nav sasniegusi valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu;
- neiegūst izglītību klātienē vidējās vai profesionālās vidējās izglītības iestādē, izņemot vakarskolu;
- neveic komercdarbību vai tās komercdarbība apturēta saskaņā ar normatīvajiem aktiem;
- nav pilnā valsts apgādībā.

6. Persona, kurai ir tiesības uz bezdarbnieku statusu iesniedz NVA iesniegumu bezdarbnieka statusa piešķiršanai un uzrāda šādus dokumentus:

- personas apliecinošu dokumentu vai ceļošanas dokumentu;
- dokumentu, kas apliecina personas uzturēšanās tiesības LR, ja saskaņā ar ārzemnieku uzturēšanos LR regulējošajiem normatīvajiem aktiem šādam dokumentam jābūt personas rīcībā;
- algas nodokļa grāmatiņu, ja persona to ir saņēmusi.

7. NVA lēmumu par bezdarbnieku statusa piešķiršanu pieņem 1 (vienas) darba dienas laikā, ja persona ir atbilstoša nosacījumiem par bezdarbnieka statusu iegūšanu un ir uzrādījusi visus normatīvajos aktos noteiktos dokumentus.

8. NVA ir pienākums iepazīstināt personu ar šo lēmumu, kā arī ar bezdarbnieka tiesībām un pienākumiem.

9. Bezdarbnieks pēc tam, kad ieguvis bezdarbnieku statusu, vienā no VSAA nodaļām pēc savas izvēles:

- iesniedz iesniegumu par bezdarbnieku pabalsta piešķiršanu;
- uzrāda personu apliecinošu dokumentu;
- uzrāda uzvārda maiņu apliecinošu dokumentu, ja attiecīgā pabalsta pieprasītāja dokumentos ir dažādi uzvārdi;
- uzrāda sociālās apdrošināšanas stāžu apliecinošus dokumentus (dokumentus, kas apliecina apdrošināšanas iemaksu izdarīšanu, izziņas, darba līgumus un to izpildi apliecinošus dokumentus);
- jāiesniedz savas bankas vai PNS konta rekvizīti.

10. Lēmumu par bezdarbnieku pabalsta piešķiršanu vai atteikumu piešķirt VSAA nodaļa pieņem 10 darba dienu laikā pēc visas pabalsta nepieciešamās informācijas saņemšanas no NVA un VID. Minētais lēmums tiek izsniegts vai nosūtīts bezdarbniekam.

11. Bezdarbnieku pabalstu piešķir (izmaksā) no dienas, kad bezdarbnieks iesniedzis visus dokumentus, kas apliecina tiesības uz pabalstu, par visu bezdarba periodu, kurā pabalsta pieprasītājs nav darba attiecībās, izņemot:

IZŅĒMUMS!!! Ja persona darba tiesiskās attiecības izbeigusi uz pašas uzteikuma pamata vai sakarā ar pārkāpumu – pabalstu izmaksā no dienas, kad bezdarbnieks iesniedzis visus dokumentus, kas apliecina tiesības uz pabalstu, bet ne agrāk kā 2 (divus) mēnešus pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas.

12. Bezdarbnieka pabalsta apmērs un izmaksas ilgums.

- Bezdarbnieku pabalsta apmēru nosaka proporcionāli apdrošināšanas stāžam UN atbilstoši ienākumiem, no kuriem saskaņā ar likumu „Pat valsts sociālo apdrošināšanu” tiek veiktas iemaksas bezdarba gadījumam.
- Vidējās apdrošināšanas iemaksu algu aprēķina no apdrošinātās personas apdrošināšanas iemaksu algas par 12 kalendāra mēnešu periodu, šo periodu beidzot 2 (divus) kalendāra mēnešus pirms mēneša, kurā persona ieguvusi bezdarbnieka statusu.
(To nosaka Ministru kabineta 2008.gada 21.oktobra noteikumi Nr.866 „Vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtība bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšanai un bezdarbnieka pabalsta un apbedīšanas pabalsta piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtība”)

Nr.p.k.	Apdroši- nāšanas stāžs	Pabalsta apmērs	Pabalsta izmaksas ilgums	Pabalsta apmērs, kādu izmaksā bezdarbniekam
1.	1-9 gadi	50% no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas	4 mēneši	Pirmos 2 mēnešus – pilnā apmērā (50%) Pēdējos 2 mēnešus – 75% no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta (tātad 75% no 50%)
2.	10-19 gadi	55% no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas	6 mēneši	Pirmos 2 mēnešus – pilnā apmērā (55%) Nākamos 2 mēnešus – 75% no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta (tātad 75% no 55%) Pēdējos 2 mēnešus – 50% apmērā no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta (tātad 50% no 50%)
3.	20-29 gadi	60% no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas	9 mēneši	Pirmos 3 mēnešus – pilnā apmērā (60% vai 65%) Nākamos 3 mēnešus – 75% no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta (tātad 75% no 60% vai 75% no 65%) Pēdējos 3 mēnešus – 50% apmērā no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta (tātad 50% no 60% vai 50% no 65%)
	Virs 30 gadiem	65% no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas	9 mēneši

* Informācija veidota saskaņā ar likumu „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” (uz 02.02.2011.). Likums nosaka arī izņēmuma gadījumus, kas tabulā nav norādīti.

- Bezdarbnieku pabalstu izmaksā par iepriekšējo mēnesi.
- Bezdarbnieku pabalstu pārskaita uz pabalsta saņēmēja bankas norēķinu vai PNS (pasta norēķinu sistēmas) kontu.
- Bezdarbnieku pabalsta izmaksas aptur, ja bezdarbnieks (šo laiku neieskaita pabalsta izmaksas ilgumā):

  * noslēdz darba līgumu par algotu pagaidu darbu veikšanu;
  * noslēdz darba līgumu dalībai aktīvajos nodarbinātības pasākumos;
  * iegūst darba ņēmēja statusu saskaņā ar likumu „Par valsts sociālo apdrošināšanu” uz laiku līdz 2 (diviem) mēnešiem;
  * saņem slimības pabalstu saskaņā ar likumu „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”.

NB!! Bezdarbnieku pabalsta izmaksas izbeidz, ja:
- ja bezdarbnieks zaudē bezdarbnieka statusu;
- VSAA, pamatojoties uz VID informāciju, konstatē, ka persona nepamatoti saņem bezdarbnieka pabalstu, jo pabalsta saņemšanas laikā šai personai ir darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statuss;
- VSAA, pamatojoties uz LR Iedzīvotāju reģistra informāciju, konstatē, ka pabalsta saņēmējs ir miris.
- persona atsakās no bezdarbnieka pabalsta.

13. Bezdarbnieka tiesības:

- Piedalīties individuālajā darba meklēšanas plānā paredzētajos aktīvajos nodarbinātības pasākumos, kā arī saņemt citus NVA pakalpojumus;
- Saņemt bezdarba apdrošināšanas pakalpojumus saskaņā ar likumu „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”;
- Saņemt stipendiju profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas laikā un neformālās izglītības ieguves laikā;
- Saņemt karjeras konsultācijas.

14. Bezdarbnieka pienākumi:

- patstāvīgi un ar NVA palīdzību aktīvi meklēt darbu un pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas nekavējoties sniegt priekšlikumus NVA individuālā darba meklēšanas plāna izstrādei. Aktīva darba meklēšana nozīmē - personas mērķtiecīgas darbības nolūkā atrast algotu darbu — piedalīšanās konkursos uz vakantajām darba vietām, kā arī citas darbības, kuru mērķis ir atrast darbu;
- individuālajā darba meklēšanas plānā noteiktajā dienā ierasties NVA un uzrādīt normatīvajos aktos noteiktos dokumentus. Ja bezdarbnieks neierodas, tad šī neierašanās tiek attaisnota, ja:

  * bezdarbniekam iestājusies pārejoša darbnespēja;
  * bezdarbnieks kopj slimu bērnu;
  * pamatojoties uz izsaukumu, bezdarbnieks ierodas izziņas iestādē, prokuratūrā, tiesā vai piedalās tiesas sēdē kā piesēdētājs;
  * iemesls ir pirmās pakāpes radinieka vai laulātā nāve un ja Nodarbinātības valsts aģentūras apmeklējuma diena noteikta agrāk par septīto dienu pēc šāda radinieka vai laulātā nāves dienas;
  * ierašanās nav iespējama sakarā ar dalību aktīvajos nodarbinātības pasākumos vai citu individuālajā darba meklēšanas plānā paredzēto pasākumu īstenošanu;
  * ir citi objektīvi apstākļi, kas nav atkarīgi no bezdarbnieka gribas.

NB! Šajā gadījumā bezdarbniekam jāierodas NVA pirmajā darba dienā pēc šo attaisnojošo iemeslu izbeigšanās, uzrādot attaisnojoši iemeslu apstiprinošu dokumentu.

- ierasties NVA 3 (trīs) darba dienu laikā no izsaukuma saņemšanas dienas;
- piedalīties individuālajā darba meklēšanas plānā paredzētajos pasākumos;
- ziņot NVA 3 (trīs) darba dienu laikā, ja persona vairs neatbilst šādiem bezdarbnieka statusa iegūšanas nosacījumiem;
- ziņot NVA 3 (trīs) darba dienu laikā, ja persona ir ieguvusi darba ņēmēja statusu uz laiku līdz diviem mēnešiem saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu";
- ziņot NVA 3 (trīs) nedēļu laikā no pārejošas darbnespējas sākuma — par pārejošas darbnespējas laiku, ja tas ir bijis ilgāks par 10 (desmit) dienām.

15. Bezdarbnieka statusa zaudēšanas pamats:

- ir noslēgts darba līgums uz nenoteiktu laiku vai uz laiku, kas ilgāks par 2 mēnešiem saskaņā ar likumu „Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Šis nosacījums netiek piemērots, ja darba ņēmējs ir iesaistīts aktīvajos nodarbinātības pasākumos;
- ir sasniegts valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais vecums;
- persona ir nonākusi pilnā valsts apgādībā;
- persona ir uzsākusi iegūt izglītību klātienē vidējās vai profesionālās vidējās izglītības iestādē, izņemot vakarskolu;
- persona ir atteikusies no piemērota darba piedāvājuma 2 (divas) reizes. Šajā gadījumā personai ir tiesības bezdarbnieka statusu iegūt no jauna ne agrāk kā pēc 3 mēnešiem no dienas, kad tika pieņemts lēmums par bezdarbnieka statusa zaudēšanu;
- bezdarbnieka pienākumu nepildīšana bez attaisnojoša iemesla. Šajā gadījumā personai ir tiesības bezdarbnieka statusu iegūt no jauna ne agrāk kā pēc 3 mēnešiem no dienas, kad tika pieņemts lēmums par bezdarbnieka statusa zaudēšanu;
- persona ir sniegusi nepatiesas ziņas bezdarbnieka statusa iegūšanai un saglabāšanai. Šajā gadījumā personai ir tiesības bezdarbnieka statusu iegūt no jauna ne agrāk kā pēc 3 mēnešiem no dienas, kad tika pieņemts lēmums par bezdarbnieka statusa zaudēšanu;
- persona pārceļas uz pastāvīgu dzīvi ārpus Eiropas Savienības, ja Latvijai starptautiskajos līgumos nav noteikts citādi;
- personai ir konstatēts 100% darbspēju zudums;
- persona ir atjaunota darbā ar tiesas spriedumu;
- ir iestājusies bezdarbnieka nāve;
- persona ir atteikusies no bezdarbnieka statusa, iesniedzot attiecīgu paziņojumu NVA. Šajā gadījumā personai ir tiesības bezdarbnieka statusu iegūt no jauna ne agrāk kā pēc 3 mēnešiem no dienas, kad tika pieņemts lēmums par bezdarbnieka statusa zaudēšanu.

16. NVA lēmumu par bezdarbnieku statusa zaudēšanu pieņem 1 (vienas) darba dienas laikā. Persona bezdarbnieka statusu zaudē ar dienu, kad iestājies attiecīgais bezdarbnieka statusa zaudēšanas nosacījums.

Atpakaļ

Komentēt

Šeit ievadiet sava komentāra saturu

Atpakaļ

Lasīt komentārus